Saldus pilskalns

Adrese: Kurzeme - Saldus novads
Koordinātes: N56° 40.261 E022° 30.549
Vērtējums:

Saldus pilskalns atrodas Saldus pilsētas malā, Saldus ezera R krastā, pie Kaļķupītes iztekas. Pilskalns ierīkots savrupā, 12-15 m augstā, iegarenā kalnā. Pilskalna ZA gals bijis nocietināts ar nelielu valni un diviem grāvjiem, kas tagad stipri aizmilzuši. Iespējams, ka arī pilskalna D galā bijis vēl viens grāvis. Pilskalna plakums plānā ir ovāls, 45x15 m liels.

Pilskalns kopš sendienām arts, tāpēc tā kultūrslānis ir noarts, un plakumā tas ir visai plāns. Intensīvāks kultūrslānis konstatēts pilskalna nogāzē, kur tas sasniedz gandrīz metra biezumu. Pilskalna A pusē konstatētais kultūrslānis iezīmē tur bijušo pilskalna apmetni. Arheoloģiskajos pārbaudes izrakumos (vadītājs A. Vasks, 1973) pilskalnā iegūtas švī- kātās, gludās un apmestās bezripas keramikas lauskas, kas ļauj Saldus pilskalnu datēt ar agro dzelzs laikmetu. Apdzīvotība Saldus pilskalnā bijusi arī 12. gs.

Teikas

Pie Saldus ir pilskalns ar caurumu galā. Un no kalna netālu bijuse muiža, kur kalpu sievām bijis jāiet cirpt aitas. Bijis tāds paradums, ka to, kura mazāk nocirpuse, ņēmuši zobot. Reiz gar kalnu gājuse kāda sieva un raudājuse, ka neesot asas dzirkles, citas viņu izzobošot. Te pie kalna radusēs jauna meita un iedevuse sievai dzirkles, teikdama, kad nākot atpakaļ, lai dzirkles noliekot kalna galā uz celma. Sieva izvinnējuse visas citas sievas, un kungs viņu uzslavējis. Nākdama atpakaļ, viņa nolikuse dzirkles uz celma.

Gans reiz ganījis tanī kalnā govis. Govis uzgājušas kalna galā. Gans redzējis, ka pie cauruma ir izlikti glīti šķīvji. Gans dzinis govis nost. Kāda govs ar kāju aizskāruse vienu šķīvi. Vēlāk otrā dienā gans gājis skatīties, vai ir vēl šķīvji. Citu šķīvju vairs nav bijis, tik tas šķīvis palicis, kuru govs bija aizskāruse.

Otrā kilometri no Saldus, uz Dobeles ceļa, atrodas Saldus ezers, pie kura paceļas stāvs kalns. Tautā iet nostāsts, ka senos laikos tur kāds vīrs ardams uzaris kādu cietu priekšmetu. Apskatot to, viņš atradis skurstenim līdzīgu caurumu, kurā mēģinājis sviest akmeni un noliecies klausīties - bet nav dzirdējis nekādu troksni, kas liecinātu, ka akmens nokritis kaut kur uz zemes. Tad nozadzis savam kungam pīli un iesviedis caurumā. Pēc neilga laika pīle izpeldējusi ārā Saldus ezerā. Daži stāsta, ka pīlei, izpeldot ārā, bijis radies kaklā zelta gredzens. Bet tam laikam nav ar patiesību nekāda sakara.

Tagad tautā izcēlies nostāsts, ka tur būtu nogrimusi kāda senlatviešu pils.

Kur tagad atrodas mācītājmuižas zeme, pirms daudz gadu simtiem atradusēs pilsēta. Pie Saldus ezera atrodas kalns, kur stāvējuse pils. Pilī bijušas daudzas apakšzemes ejas. Vēlāk pile nodedzināta un viņas iedzīvotāji iznīkuši. Vēlākos laikos stāsta kādu nostāstu.

Gans ganījis cūkas. Viena cūka viņam nozuduse. Pēc kāda laika tā iznākuse un bijuse milzīgi pieēduse. Gans pārdzinis vakarā cūkas mājās un sacījis saimniekam. Saimnieks no rīta gājis skatīties un atradis caurumu. Viņi paņēmuši pīli, piesējuši striķī un ielaiduši caurumā. Pēc laiciņa pīle izpeldējuse ezerā. Pīlei kaklā bijuse zelta ķēde.

Ja vēlies vairāk informācijas, tad aicinu reģistrēties un autorizēties sistēmā!